dzeja

„Sāk kino aizmirsties. Spīd saule caurām dienām. Uz soliem sēdēt var.”

„Teikt vai neteikt, ka es Tevi... Un jā. Varbūt pat ļoti.”

„Vēl nav par vēlu! Vēl saule lec!”

„Kas cilvēkus mīl un viņiem tic, to draugs sauc par dzejnieku, ienaidnieks par ārprātīgu.”

„Prieki un bēdas, jūsmas un dusmas — viss nav nekas pats par sevi. Visam ir tik svars, cik tu tam piedod.”

„Uz saulaino tāli.”

„Kas ir stiprums? Tas nepastāv niknumā, bet iespējā darīt citiem labu.”

„Kā gulbji balti padebeši iet.”

„Mūžam jauns ir tikai tas, kas ar sirdi jūt.”

„Tu liec man nespējamo spēt.”

„Tev jādzīvo savējā.”

„Es zinu mirkļus dienas garumā un dienas mirkļa īsumā.”

„Es saku jums jau dienas simt un piecas — lai puķi dabūtu, ir jānoliecas.”

„Cilvēks ir tāds dzīvnieks, kam vajag otru cilvēku.”

„Es ieeju sevī kā istabā un sēžu.”

„Rīga dimd! Bet es tai vidū kā mazs, mazs putniņš.”

„Caur daudziem dūmiem jāiziet cauri, lai uguni redzētu.”

„Ej, manu dienu gredzentiņ, nerimsties, nerimsties!”

„Mums jāsaudzē tāds mazs puisītis — prieciņš, mēs viņu maz pazīstam.”

„Labāk tapt viltam nekā vilt.”