Imants Ziedonis

„Sapņi iet Daugavā. Tie nav atmiņu sapņi. Divreiz tās pašas ilgas uz jūru neplūst.”

„Daugavu vari pat neredzēt. Bet tās sapņi ir jāredz.”

„Teikt vai neteikt, ka es Tevi... Un jā. Varbūt pat ļoti.”

„Tev jādzīvo savējā.”

„Es zinu mirkļus dienas garumā un dienas mirkļa īsumā.”

„Es saku jums jau dienas simt un piecas — lai puķi dabūtu, ir jānoliecas.”

„Cilvēks ir tāds dzīvnieks, kam vajag otru cilvēku.”

„Es ieeju sevī kā istabā un sēžu.”

„Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!”

„Neko šajā pasaulē nevar dabūt tūlīt. Nejēdzīgi iekārtota pasaule.”

„Zieds ir tikpat liels kā jūra. Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu.”

„Atkalmeklēšana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.”

„Mums ir grūti skaistos vakaros. Mums ir rūgtums, smeldze. Skaistums sāp, kad ir nesasniedzams.”

„Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis.”

„Mani nogurdina lielās lietas un norises. Es meklēju lielās norises mazajās.”

„Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.”

„Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”

„Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”

„Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”

„Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek.”