filozofija

„Cilvēka sirds ir jūra”

„Šis niecīgais, muļķīgais prieks tev laimes šeit nevar dot.”

„Vai senatnē vien tikai vīri bija, kam liktenis rūpestus nedarīja?”

„Mīnus — tas jau ir puse no plusa! Bet pluss — tas reizēm ir divi mīnusi.”

„Dzīvē ir divas traģēdijas — neiegūt to, ko sirds kāro, un otra — to iegūt.”

„Visa pasaule ir brīnumu virkne, bet mēs pie tiem esam tā pieraduši, ka saucam par ikdienu.”

„Viss, kas ir skaists, drīz pāriet, bet ne viss, kas drīz pāriet, ir skaists.”

„Nekad nerīkojies tā, kā liek sirdsapziņa, citādi tā vēlāk mocīs par to, ka esi rīkojies kā idiots.”

„Sirdsapziņa — tā ir balss, kas tev saka, ka nevajag darīt to, ko tu tikko izdarīji.”

„Es ienīstu visu svētulību un neticu tagadējai ticībai.”

„Savu pienākumu izpilda tas, kas tā dara citiem, kā grib, lai citi viņam darītu.”

„Vēders — dievs visaugstākais, ikkatris pats sev tuvākais, tiklīdz kā izsalcis.”

„Īsts filozofs nav pesimists, bet dzīvi jautri bauda un priecājas, cik jauda.”

„Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei.”

„Katrs cilvēks ir pasaule pats par sevi – un šīs pasaules izzināšana ir visu zinātņu lielākā.”

„Latvietim nav vajadzīgs troksnis — viņam vajag dziļumu.”

„Kultūra ir tas, kas paliek, kad viss pārējais aiziet.”

„Cilvēks ir tik liels, cik liela ir viņa sapņu pasaule.”