mīlestība

„Mīļš bērns — daudz vārdu”

„Dusmas — tas nav nekas cits kā īslaicīgs prāta aptumsums, bet mīlestība — ilgstošs.”

„Sāpīgi ir, ja meklē un neatrod, bet vēl sāpīgāk ir, ja atrod un pazaudē.”

„Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Dažreiz labāk ilgot lūpas, bet nekad tās neskūpstīt.”

„Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu.”

„Mīla ir viena vienīgā spēka avots, kas spēj pārveidot cilvēku.”

„Mīlas rokā ir divi svari: Zemes un debesu. Tie katru dienu viens otro mēra. Gan mīla, gan naidā zvēro, Viens otru saldināt, sāpinot, Viens otru kāpinot Pāri pār cilvēka iespēju.”

„Mīla ir kā plīvojoša liesma, Kas vienmēr jauna jāuzkur, Lai, pelnos plokot, neizdzistu bāla.”

„Ja mīla ir uguns, pat debesu uguns, tā prometejiskā dievības dzirksts, zemē nomesta, tad tā taču nav sadegšanai, bet lai starotu un dotu gaismu.”

„Mātes mīla – vai ir vēl kāds lielāks spēks pasaulē? Kas visi pasaulē atmetuši un nosodījuši, to pieņem mātes mīla.”

„Jaunais spēks nāk no tiem, kas nav vēl noguruši, no tiem, kas vēl tic, no tiem, kas mīl.”

„Mīla var cilvēku gluži atjaunot. Vai ne katra stipra dvēseles kustība? Mīla jau tā stiprākā, jo aptver visas dzīves funkcijas.”

„Mēs visi nestipri bez mīlas.”

„Es vienmēr to esmu teicis: visdziļāk spēj saprast draudzība un mīla; naids neredz tāļi un paliek pie ārībām, kuras uztver gan asi.”

„Tu velti mīlēts tiki, velti mīlēji, – Ja mīlot labāks, skaidrāks dvēslē netapi! Ja mīlot cita dvēsli augstāk necēli.”

„Mīla grib uzcelt, Ne nostu plēst – Mīla grib radīt, Ne spēku dzēst.”

„Kristīne! Tu vienīgā, ko mīlu!”

„Mīla ir viscēlākā un labākā jūta. Kur viņa mājo, viņa izceļ un izsauc viscēlākās un labākās jūtas. Kas mīl, nevar just naidu ne pret vienu.”

„Kur mīlestība – tur māja.”