„Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi. Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts.”

„Un glaimojot salkušie rakstnieki sauc: cik praktiska tauta! Tai cerību daudz.”

„Viss atriebies, apnicis ir — ko kavējies dzīvajos vēl?”

„Grūti ir dzīvot, bet vēl grūtāk ir grist cerību, kas vienīgā uztur dzīvi.”

„Pie debesīm mēness spīd bālais, pa niedrāju vardes kurkst.”

„Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks, un pasaule visa tik krāšņa tik jauka, un nākotne spoža kā saules vaigs.”