Krājums

„Šūniem bite namu dara, Vaskiem dara istabiņu; Priežu virsa duraviņas, Tās bij viegli virināt.”

„Bitīt, manu kamenīti, Kad man tevi pamanīt? -Grauz akmeni, dzer ūdeni, Tad tu mani pamanīsi.”

„Lācis kāpa ozolā, Bites dūra vēderā; Jo tas lācis augstāk kāpa, Jo tās bites sīvāk koda.”

„Skrien, bitite, istabā Mārtenīša vakarā; Ja tu pate neieskrien, Ienes sava labumiņa.”

„Kur tu iesi, vecais tēv, Ar to bišu sētavīti? -Par Daugavu bišu sēt Jaunu puišu dējumos.”

„Medutiņ, medutiņ, Kur tu biji dabūjams? Kuplas liepas iedobā, Tur bitītes ievākušas.”

„Šuj, bitite, melnu krēslu Kuplas liepas zariņā, Tur tu pate atsēdes', Draviniekus mielodam'.”

„Bērziņš auga uz akmiņaSidrabotām lapiņām,Bērziņš lapas darināj`,Es darinu vainadziņ`;Bērziņam salna trauca,Man noņēma sveši ļaudis.”

„Atsaraunat, skauģa bērni,Samīs manis kumeliņis,Samīs manis kumeliņisTēraudiņa pakavāmi.”

„Cīrulītis, mazputniņš,Tas miedziņa negulēja.Tas cēlās rītā agri,Tas priecīgi padziedāja.Rubenītis bungas sitaZaļa bērza galotnē,Sīkus putnus traucēdams,Lai neēda pumpuriņus.”

„Sīli, sīli, būs tev tiesa, Kam siliņu dedzinaji: Bāliņam sadeguši Trīs rakstiti ozoliņi.”

„Vilkam labi, vilkam labi,Ne tam ratu ne ragavu.Paņēmies āža ragu,Iet pa silu taurēdams.”

„No tālienes es pazinu,Kāds vilkam mundieriņš:Zili, īsi kamzolīši,Melni samta zābaciņi. Ar vilciņu Rīgā braucu”

„Vilciņš savus zābaciņusNiedrainē balināja,Niedrainē balināja,Rāviņā noskaloja.”

„Lieli vilki, mazi vilkiVāvuļot vāvuļoja:Lieli vilki ī - ī - ī,Mazi vilki ņigu, ņegu.”

„Tici, Dieva līgaviņa, Ej ozola baznī cāi; Visi ļaudis tevi teica Bez Dieviņa dzīvojot.”

„Bitīt' Dieva kalponīte, Dievam dara gaišumiņu: Pati sēd ozolā, Sveces deg baznīcā.”

„Ai bitīte, ai bitīte, Tu nes lielu svētībiņu: Saldu medu bērniņiem, Vaska sveci Dieviņam.”

„Lieli vīri, stipri vīri, Ko devāt Dieviņam? Bitīt' maza darbiniece, Dievam deva gaisumiņu.”

„Dievis deva labu laimi, Sasatiku celiņā: Jaunu meitu ar vaiņagu, Bit' ar vasku gabaliņu.”