Krājums

„Ogas, ogas, rieksti, riekstiMana brāļa birzītē.Gan es pati nolasīšu,Brāļa govis ganīdama. Kuplis auga ozoliņš Muižas rijas pakaļā; Cūku gani rijinieki, Nav ozola dējējiņi.”

„Vidū jūras uz akmeņa -Tur sarkanas ogas aug;Tur Saulīte raudājusi,Tur birušas asariņas. Div' brālīši dravinieki Tek gar jūru raudādami: Jūra nesa ozoliņu Ar visāmi bitītēm.”

„Ej, kaziņa, mežiņāLiepu lapu lupināt!Tik tu pati piesargiesNo tā meža junkuriņa!Kas manai kaziņai?Nāk, galviņu grozīdama.Vai naktī bārusiesAr to vilka māmuliņu?”

„Sen domāju, nu redzējuZiemassvētku kumeliņu:Līdz zemīti baltas krēpes,Pinkaināmi kājiņām. Bitīt' skrēja vakarā Caur deviņi novadiņi, Zīda groži, vaska loks, Ābolaini kumeliņi.”

„Pavasari, pavasari,Ko tu man atnesīsi?Atnesīšu siltu laiku,Baltu rožu vainadziņu. Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.”

„Velc, pelīte, saldu mieguMazajam bērniņam!Atvilkusi, atnesusi,Liec šūpuļa pagalvī!Pele čīkst, rati raud,Pelei rati saplīsuši.Pelei rati saplīsuši,Bērniem miegu vadājot.”

„Priedes vien, egles vienMana ceļa maliņā,Viena pati bērzu birzeZeltītām lapiņām.Aiz Daugavas balti bērziSudrabiņa lapiņām;Tur aizveda mūs` māsiņuSudrabiņa kalējam.”

„Čudi, rudi, Miķelīti,Vakar kāvu sivēntiņu;Paldies saku MiķeļamPar to labu šņukuriņu. Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.”

„Ai Dieviņ, laba dzīve,Sila zemes arājam:Auga rudzi, sīca bites,Pats no laba priecājos. Man bitīte uzmetās Vainadziņa galiņā: Paldies saku Dieviņam, Dravinieka līgaviņa.”

„Pieci gadi ganos gāju,Pelnīj' pieci kažociņ';Kad es gāju čigānos,Visi pieci mugurā. Gani kliedza, gani brēca: Bite druvu nosliedeja! Gani paši nosliedeja, Uz bitites kaunu lika.”

„Visi koki iesmam der; Apins vien nederēja; Visi putni cepti der, Bitīt' vien nederēja.”

„Tikt man tika tīrumā,Tīk mežiņa maliņāTīri rudzi tīrumāBitīt' meža maliņā. Bite gāja dziedādama Pār kaimiņu tīrumiem: Kaimiņam slinki puiši, Negribēja dori kalt.”

„Iedēstiju ozoliņu Sērpiliešu tīrumā; Jums pieder tīrumiņš, Man pieder ozoliņš.”

„Lai nāk pati saimenīcaJuma ņemti tīrumā;Ja nenāca saimenīca,Lai līgo tīrumā.”

„Lieli ļaudis lielījās Lielas upes maliņā; Ir es arī lielījos, Pie ezera stāvēdama.”

„Bišu tēvs gauži raud Raud Gaujiņas maliņā: Gauj' aiznesa to ozolu, Kurā spiedz bišu bērni.”

„Pieci vilki vilku vilkaPa slidenu ezeriņu;Otri pieci brīnījās,Kā tie pieci stīvējās.”

„Ko Saulīte gauži raud,Ik vakaru noiedama?Zelta josta iekritusiDziļas jūras dibenā. Ne kauns bija bāliņam Zelta joztiņ' apjožot : Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”

„Es tai savai līgaviņai Dieva dēļi maizi devu: Man bitītes svārkus šuva, Sētmalā gulēdam's.”

„Es to savu rīta māliAr dziesmām sadziedāju,Lai nesaka citi ļaudis,-Darba dēļ noskumusi. Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.”