Krājums

„Stādīju liepiņuPlāniņa vidū,Lai mana pādīteKā liepa auga.”

„Nevienam es neteicu, Ko atradu ganīdama; Brālīšami vien pateicu Bišu spietu liepienē.”

„Gara liepa izaugusi Režģītiem zariņiem; Tur uzauga kupli ziedi, Bites gāja medu lūgt.”

„Medutiņ, medutiņ, Kur tu biji dabūjams? Kuplas liepas iedobā, Tur bitītes ievākušas.”

„Šuj, bitite, melnu krēslu Kuplas liepas zariņā, Tur tu pate atsēdes', Draviniekus mielodam'.”

„Lieta, lieta liepiņā,Lieta liepas zariņā:No liepiņas pūru taisu,No zariņa - pūra vāku.”

„Staigā viegli, tautu meita, Pa liepiņas lapiņām: Mans brālītis, dravenieks, Liepā guļ dienasvidu.”

„Atminati, jaunas meitas, Kas bij liepu dārziņā? Lācīts kāpa liepiņāji, Medutiņu gribēdams.”

„Dziedi, dziedi, zemes bite, Mana tēva dābolā: Nu ziedēja kupla liepa, Lauku malu magonītes.”