„Nebēdā, bāleliņi, Ka paliksi parādā: Silā viena šmuidra priede, Tā parādus aizmaksās.”

„Kuries, mana uguntiņa,Kad es labs kūrējiņš;Ne uguns nekuras,Kad nav laba kūrējiņa. Kā, bitīte, tu ieskrēji Degošā siliņā? Vai nebija āriņos Rakstīto ozliņu?”

„Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.”

„Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt.”

„Kas spīdēja, kas vizējaRudzu lauka maliņā?Tur māsiņa rudzus sēja,Spīd vizuļu vainadziņš.”

„Es nocirtu pagalmā Tēvu tēvu ozoliņu; No celmiņa kokles šķēlu, No zariņa stabulītes, No tā paša viducīša Bišu dravu iztaisīju.”