Krājums

„Sen domāju, nu redzējuZiemassvētku kumeliņu:Līdz zemīti baltas krēpes,Pinkaināmi kājiņām. Bitīt' skrēja vakarā Caur deviņi novadiņi, Zīda groži, vaska loks, Ābolaini kumeliņi.”

„Kas rakztija ozoliņu Straujas upes maliņā? Man' bāliņi norakztija, Kumeliņus ganidami.”

„Atsaraunat, skauģa bērni,Samīs manis kumeliņis,Samīs manis kumeliņisTēraudiņa pakavāmi.”