„Jūra šņāca, jūra krāca,Ko tā bija norijusi?Saules meitas mazgājās,Iekrīt zelta gredzentiņš.Kas varēja to darīt -Vidū jūras kaudzi mest?To darīja Dieva dēls,Saules meitu precēdams.”

„Ko darām, pieci brāļi, Šādu garu vasariņu: Uzcērtam dēļu klēti, Pieberam miežu, rudzu.”

„Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot.”

„Ar vilciņu mežā braucu,Krāvu lielu vezumiņu;Velc, vilciņ, raudādams,Kam apēdi kumeliņu!”

„Sarkanais āboliņš Nekam lieti nederēja: Ne meitiņas kroņus pina, Ne bitītes ziedu ņēma.”

„Ņem, Jānīti, baltu zirgu,Apjāj manu kazu kūti:Šī devīta vasariņa,Visas kazas ālavicas.”