Krājums

„Bišu tēvs gauži raud Raud Gaujiņas maliņā: Gauj' aiznesa to ozolu, Kurā spiedz bišu bērni.”

„Pieci vilki vilku vilkaPa slidenu ezeriņu;Otri pieci brīnījās,Kā tie pieci stīvējās.”

„Ko Saulīte gauži raud,Ik vakaru noiedama?Zelta josta iekritusiDziļas jūras dibenā. Ne kauns bija bāliņam Zelta joztiņ' apjožot : Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”

„Es tai savai līgaviņai Dieva dēļi maizi devu: Man bitītes svārkus šuva, Sētmalā gulēdam's.”

„Es to savu rīta māliAr dziesmām sadziedāju,Lai nesaka citi ļaudis,-Darba dēļ noskumusi. Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.”

„Man bij vaska dzirnaviņas Pie vārtiem ozolā; Kad aizgāju, tad dabūju Bites meitu malējiņu.”

„Bite, bite māsa mana Par Daugavu nogājuse Nava vaļas bāliņiem Par Daugavu dūrus diet.”

„Medinieka meita biju, Dravinieka ļaudaviņa: Diezgan bija vaska cimdu I caunotu kažociņu.”

„Dravinieka meitu ņēmu, Salda medus gribēdams: Dravinieka meitiņai Vaska cimdi rociņā.”

„Lācis kāpa ozolā, Bites koda kājiņā: Ak mīļais melnkājī Neej manu medu zagt.”

„Kas grib daudz sīkas naudas, Lai dēj šķību ozoliņu: Zelta nauda sabirusi Šķībajā ozolā.”

„Nekas iet par bites godu: Miglā zeltu salasa, Saulitē sēdedama Zelta troni darina.”

„Es izdūru sila priedi, Rakstīt vien nemācēju; Gan bitīte norakstīs Medaināmi kājiņām.”

„Dūmi kūp siliņā, Atskrien bite raudādama: Tur sadega brāliņam Simts rakstītu ozoliņu.”

„Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa.”

„Dievs aizliedza bitītei Sarkano āboliņu, Kam bitīte nesvinēja Svētas dienas launadziņu.”

„Trim kārtām zelta josta Ap resno ozoliņu; Tā pieder tam puišam, Kas neguļ dienasvidu.”

„Kas rakztija ozoliņu Straujas upes maliņā? Man' bāliņi norakztija, Kumeliņus ganidami.”

„Stādīju liepiņuPlāniņa vidū,Lai mana pādīteKā liepa auga.”

„Nevienam es neteicu, Ko atradu ganīdama; Brālīšami vien pateicu Bišu spietu liepienē.”