„Meži dūc, meži skan, Kas tos mežus ducināja? Tur bitītes cauri skrēja Vakarēju nesumiņu.”

„No tālienes es pazinu,Kāds vilkam mundieriņš:Zili, īsi kamzolīši,Melni samta zābaciņi. Ar vilciņu Rīgā braucu”

„Ozols, meži, jauni puiši,Kā mēreni muiženieki;Medņi, lūši, pārdod vasku,Kas kaiš lepni nedzīvot?”

„Es atradu ganīdama Birzē kuplu ozolīnu; Auni kājas, mans brālīti, Būs bitītes iešuvušas.”

„Ko Saulīte gauži raud,Ik vakaru noiedama?Zelta josta iekritusiDziļas jūras dibenā. Ne kauns bija bāliņam Zelta joztiņ' apjožot : Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”

„Uz priediti zaini vilku, Uz meitām kājas avu: Siliņā šmaugas priedes, Nāburgos dailas meitas.”