„Dziedi, dziedi, zemes bite, Mana tēva dābolā: Nu ziedēja kupla liepa, Lauku malu magonītes.”

„Kaut man būtu tā naudiņa,Kas guļ jūras dibenā,Es nopirktu Rīgas piliAr visiem namniekiem. Tavi lieli Rīgas kungi Met bitīti ūdenī; Nāc, bitīte, kaltēties Manā driķu druviņā.”

„No rītiņa ganīdama, Aplīgoju ozolīnu; Vakarā sadzenot, Redzu bites ielienot.”

„Es to savu rīta māliAr dziesmām sadziedāju,Lai nesaka citi ļaudis,-Darba dēļ noskumusi. Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.”

„Ai, bitite vīvaliņa, Kur mēs abas vīvinam? Vīvinam ozolā, Jaunu puišu dējumā.”

„Ko Saulīte gauži raud,Ik vakaru noiedama?Zelta josta iekritusiDziļas jūras dibenā. Ne kauns bija bāliņam Zelta joztiņ' apjožot : Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”