Krājums

„Bite, bite māsa mana Par Daugavu nogājuse Nava vaļas bāliņiem Par Daugavu dūrus diet.”

„Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? -Iešu, māsiņ, pār Daugavu Zeltozolu darināt.”

„Paga, paga, tautu meita, Pasacīšu bāliņam: Kam tu savas kājas āvi Zem dravēta ozoliņ'.”

„Bite mana māsa bija, Ābolajā kājas āva; Nepazina sēdejuma, Ne sliedites pakaļā.”

„Ravējiet, ravētājas, Nerauniet dāboliņa: Vakar bite piesacīja, Druvas malu staigājot.”

„Ko, māsiņa, tu raudāji, Celmiņā tupēdama? -Kā, bāliņ, neraudāšu, Krauklīts bites izknābājis.”

„Nākat, meitas, skatīties, Kādu koku Venta nes: Venta nes ozoliņu Ar visām bitītēm. Jo bitīte zemu skrej, Jo māsiņa žēli raud.”

„Tec', māsiņa, teciņiem, Tec', pasaki bāliņam: Vējš nolauza ozoliņu Ar visām bitītēm.”

„Bitīt, tavu čaklumiņu, Ziedainām kājiņām; Mācies, meita, no bitītes Čakli pūru piedarīt.”