Krājums

„Saldējums, tavu vēsumu kairo kā ēters esmu es sajutis sasāk par meitenes lūpām un bailēm.”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Kā gulbji balti padebeši iet. Tiem vēlētos es līdza tāļu skriet.”

„Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei.”

„Kāds gan neredzēts mirdzums šais ielās, un kā ūdeņi renstelēs skan!”

„Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde tek netīrumu strauts.”

„Sāk kino aizmirsties. Spīd saule caurām dienām. Uz soliem sēdēt var.”

„Teikt vai neteikt, ka es Tevi... Un jā. Varbūt pat ļoti.”

„Vēl nav par vēlu! Vēl saule lec!”

„Dzīve nav grāmata, ko var aizvērt un nolikt plauktā.”

„Bērnība ir tā zeme, no kuras mēs visi nākam.”

„Kas cilvēkus mīl un viņiem tic, to draugs sauc par dzejnieku, ienaidnieks par ārprātīgu.”

„Prieki un bēdas, jūsmas un dusmas — viss nav nekas pats par sevi. Visam ir tik svars, cik tu tam piedod.”

„Uz saulaino tāli.”

„Kas ir stiprums? Tas nepastāv niknumā, bet iespējā darīt citiem labu.”

„Viss jau nav jāredz ar savām acīm, lai zinātu. Viss jau nav pašam jāpiedzīvo, lai justu.”

„Ir viena zeme, kas mūžam paliek sirdī.”

„Kā gulbji balti padebeši iet.”

„Sprīdītim jāiet pasaulē.”

„Mūžam jauns ir tikai tas, kas ar sirdi jūt.”