Krājums

„Viss atriebies, apnicis ir — ko kavējies dzīvajos vēl?”

„Šis niecīgais, muļķīgais prieks tev laimes šeit nevar dot.”

„Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.”

„Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi. Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts.”

„Sūdīgāka par pagātni var būt tikai nākotne.”

„Domāju es domas dziļas, kādēļ laime mani nīd; viss, ko daru, viss man viļas.”

„Nav pie dvēseles ne graša, prasi kādam — kas tev dos?”

„Atliks miršanu uz rītu, šodien vēlu staigāt turp. Krodzniek, dosi vēl uz krītu?”

„Iedzer, brāli! Ātrām kājām mūža dienas projām skrien.”

„Nodzer prātu — prāts tik bēdu kaudzes ceļ. Muļķis tikai domas krātu, gudrais ellē viņas veļ.”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei.”