Krājums

„Ko brīnies kā velns uz vardi”

„Kas ir ziņkārīgs, tas ātri paliks vecs”

„Kas ir visčaklākais? Skauģa prāts”

„Rītā nevar zināt, kas vakarā būs”

„Nezin kas rīts, kas vakars”

„kad un kur katra sēkla sējama”

„Kas no tā labs, ka ne man”

„Tik govs bez astes saprot, kur aste der”

„Kur tie mudīgie ir aizgājuši un kur tie lēnie ir palikuši”

„Kad viens baļķis jau izgruvis, kas gan notiks ar citiem”

„tapēc nezinu, kur spičku vilkt, kur dūmus rīklē raut, kur laukā pūst”

„Ja vētra mežā nolauž daudz koku, tad mirs daudz cilvēku, vai būs karš”

„Viss atriebies, apnicis ir — ko kavējies dzīvajos vēl?”

„Es zinu, ar ko pabarot tautu. Bet vai tā to ēdīs.”

„Nav pie dvēseles ne graša, prasi kādam — kas tev dos?”

„Kam velti dārgo laiku tērē un dzejām papīri tu smērē?”

„Kāds gan neredzēts mirdzums šais ielās, un kā ūdeņi renstelēs skan!”

„Kas ir stiprums? Tas nepastāv niknumā, bet iespējā darīt citiem labu.”

„Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem. Un kas ir noķerts vējš? Tas, kas par lēnu skrien. Kas ir sveloša sāpe? Ziņa, ka nesadzīst. Un kas ir tavs paša mūžs? Atzīšanās, ka īss.”

„Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”