Krājums

„Jauns sauc māti, vecs sauc nāvi”

„Pīpēt kaitīgi, dzert pretīgi, bet nomirt veselam arī kaut kā žēl.”

„Zinību nieki muļķus lai baro! Pasaules prieki gaišāki staro.”

„Dzīvē ir divas traģēdijas — neiegūt to, ko sirds kāro, un otra — to iegūt.”

„Labāk desmit reizes smagi saslimt, nekā vienu reizi viegli nomirt.”

„Smejies par dzīvi, jo dzīve par tevi neraudās.”

„Iedzer, brāli! Ātrām kājām mūža dienas projām skrien.”

„Īsts filozofs nav pesimists, bet dzīvi jautri bauda un priecājas, cik jauda.”

„Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei.”

„Vēture vienmēr ir tīri vēture, tagadne vienmēr ir tīri tagadne, un nākotne vienmēr ir tīri nākotne.”

„Bailes ir tas, kas attur mūs no patiesas dzīves.”

„Mīlas rokā ir divi svari: Zemes un debesu. Tie katru dienu viens otro mēra. Gan mīla, gan naidā zvēro, Viens otru saldināt, sāpinot, Viens otru kāpinot Pāri pār cilvēka iespēju.”

„Klusums ir tikai tas, kad nerunā valoda, bet runā sirds.”

„Nepietiek piedzīvot, Vajaga pārdzīvot. Nepietiek pārdzīvot, Vajaga izveidot. Vajaga prast Slēgumu rast, Dzīvei jaunas iespējas dot.”

„Katrā cilvēkā iemīt mākslinieks, un viela, kas viņam jāveido, ir dzīve. Būtu ļoti bēdīgi, ja viņš to atstātu ikdienišķā negatavībā un neradītu no tās ko lielāku, skaistāku un vienmēr jaunu.”

„Kas tev dota dzīve – to dzīvo pilnīgi, nevis uz pusi.”

„Vienreizēja un neatgriešanās ir katra diena. Tāpēc katra diena ir svēta.”

„Ir skaisti garīgi dzīvot: just, saprast parādības, domāt, izdomāt priekšmetus un attiecības, radīt jaunas parādības, dzejot skaistas attiecības un radīt skaistus cilvēkus, kādi būs nākotnē.”

„Neviens neizteic savu dziļāko ziņu, un tās, kas mūs attura, nau bailes, jo arī uz nāves gultas, kad vairs nau jābaidās, mēs nerunājam. Vientuļi mēs nākam pasaulē, vientuļi mēs aizejam.”

„Sirds nav akmeņaina, kaut gan dzīve mēdz kalt.”