Krājums

„Lācis kāpa ozolā, Gribē bišu medu ēst; To lācītis nezinā, Kad bitīte iekodīs.”

„Kas tur kliedza, kas tur saucaAiz Daugavas siliņā?Zaķīts pūta ledus tauri,Ziemassvētkus vēstīdams.”

„Bite riju nomīdij' Dravenieka dēliņam; Bite dzied, traņi tek, Pati māte salmus nes.”

„Kur, bitītes, jūs ietit, Liela drūzma dziedādam'? -Iesim vaska ceļu liet, Dravinieka meitu ved.”

„Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.”

„Cīrulis dziedāja,Vasara nāca;Cep, māmiņ, kukuli,Es iešu ganos.Ja cepsi lielu,Tad dzīšu tālu;Ja cepsi mazu,Pie vārtiem ganīšu.”

„Dūmi kūp meži deg, Kas tos mežus dedzinaja? Bitit mežus dedzinaja, Klajumiņu gribedama.”

„Dūmi kūp, sili deg, Bite tek raudadama; Niraud gauži tu, bitite, Neba tavi nami deg.”

„Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud' gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.”

„Atskrien bitit' raudadama, Sak', ozolis nodegot. Skrien, bitit, nemelo, Gruži dega siliņā.”

„Skrej, bitite, lauz galviņu Degošā siliņā, Kam tu manu dējoliti Skabargainu nosmādeji.”

„Es iekūru jāņuguniPašā kalna galiņā,Lai redzēja Jāņa bērni,Lai tie nāca sētiņā.”

„Nevienam es neteikšu, Ko atradu ganīdama; Bāliņam vien pateikšu, Bites dzied ozolā.”

„Dziedi, dziedi, zemes bite, Mana tēva dābolā: Nu ziedēja kupla liepa, Lauku malu magonītes.”

„Skaisti dzied sīki putni, Pazarēs sēdēdami; Skaisti dūc tā bitīte, Kas nes saldu medutiņu.”

„Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja.”

„Ceļatiesi kājiņāsi, Veci bišu bitenieki, Nu dziedaja jūras gaiļi, Nu ezara gaigaliņas.”

„Bite šūnas piešuvusi Rīgas torņa galiņā; Skrien, bitīt, šai zemē, Šeit rakstīti ozoliņi.”

„Ja Jurģa diena saulaina, tad griķi labi padosies”

„Kad starks staigā pa sējas laukiem, tad būs pēc tam lietus”