Krājums

„Silā eju, silā teku,Silā man visi prieki:Silā mani rudzi sēti,Silā mani ozoliņi”

„Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!”

„Kam tie der veci puiši, Kam tie veci ozoliņ'? Veci puiši vilkiem der, Ozoliņi bitītēm.”

„Neraugies, tautu meita,Uz manām kājiņām, Paskaties siliņā Manis dētu ozoliņu.”

„Šūn, bitite, melnu krēslu Ozoliņa zariņā, Tur tu pate atsēsies, Dravinieku mielodama.”

„Vakar viju stipru virvi, Šodien kāpu ozolā; Līdzko kāpu ozolā, Bites klupa cekulā.”

„Uz kalniņa ozoliņš, Ozolā dzirnaviņas; Bitītei viegli spārni, Tā var viegli ritināt.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt' taisa vaska pūru Mazajiem bērniņiem.”

„Ķis, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz āra ozoliņu: Lai stāv āra ozoliņš, Kur bitītei uzmesties, Kur bitītei uzmesties, Kur vējiņam atpūsties.”

„Es atradu ganīdama Birzē kuplu ozolīnu; Auni kājas, mans brālīti, Būs bitītes iešuvušas.”

„Ai, bitite vīvaliņa, Kur mēs abas vīvinam? Vīvinam ozolā, Jaunu puišu dējumā.”

„Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kupli ozoliņi.”

„Ai, ozoli, ozoliņi, Maksā manu dējumiņu! Jau skaidiņa sapuvusi, Vēl bitite nelīdusi.”

„Ozolītis, zemzarītis, Kupls auga līdumā; Cik dravnieku garām gāja, Tik pacēla cepurīti.”

„Zinu, zinu, bet nesaku, Kur aug zaļi ozoliņi: Aiz kalniņa ozoliņi, Ciemā jauna dējējiņ'.”

„Es nocirtu pagalmā Tēvu tēvu ozoliņu; No celmiņa kokles šķēlu, No zariņa stabulītes, No tā paša viducīša Bišu dravu iztaisīju.”

„Ai zaļais ozoliņ, Tavu smuidru augumiņu: Simtu asu dzeini vilku, Vēl nesniedzu virsotnīti.”

„Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud' gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina.”

„Dimdi, dimdi, ozoliņi, Visi tavi zari dimd, Visi tavi zari dimd, Visas zaru pazarites.”

„Izcēlu ozoluPlāniņa vidūAr visi zariņi,Ar pazarīši. Punktejies, ozoliņ, Sudrabiņa punktitēm, Rītā jās dravenieki, Visiem kapļi mugurā.”