Krājums

„Domāju es domas dziļas, kādēļ laime mani nīd; viss, ko daru, viss man viļas.”

„Nav pie dvēseles ne graša, prasi kādam — kas tev dos?”

„Atliks miršanu uz rītu, šodien vēlu staigāt turp. Krodzniek, dosi vēl uz krītu?”

„Kuļos es kā pliks pa nātrēm, raizes moca nakt un dien.”

„Iedzer, brāli! Ātrām kājām mūža dienas projām skrien.”

„Iedzer! Mazāk sāpes jūti, jaunu dzīvi alus bur.”

„Nodzer prātu — prāts tik bēdu kaudzes ceļ. Muļķis tikai domas krātu, gudrais ellē viņas veļ.”

„Viss ir joks, par visu smejies, laid, lai citi raud un vaid.”

„Ja nav naudas, spārni īsi — guli tur, kur liktens sien.”

„Kam velti dārgo laiku tērē un dzejām papīri tu smērē?”

„Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Dažreiz labāk ilgot lūpas, bet nekad tās neskūpstīt.”

„Kas par to, ka daudziem mājas šinī zilā naktī nav.”

„Sen tava vieta uz greznajām ielām, ielām, kur valda tik tukšums un prieks.”

„Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga.”

„Saldējums, tavu vēsumu kairo kā ēters esmu es sajutis sasāk par meitenes lūpām un bailēm.”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Kā gulbji balti padebeši iet. Tiem vēlētos es līdza tāļu skriet.”

„Kāds gan neredzēts mirdzums šais ielās, un kā ūdeņi renstelēs skan!”

„Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde tek netīrumu strauts.”