„Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks, un pasaule visa tik krāšņa tik jauka, un nākotne spoža kā saules vaigs.”

„Vēders — dievs visaugstākais, ikkatris pats sev tuvākais, tiklīdz kā izsalcis.”

„Kas par bagātnieku tur sevi, tas pats ir nabagākais – viņam pietrūkst sirds.”

„Ko dara laiks? Nes visu sev līdz.”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Es ienīstu visu svētulību un neticu tagadējai ticībai.”