„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Zils aiz loga rudens vakars. Vējš, līdz stiklam kļuvis, smok. Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga. Lielākas daudz rūs kad dvēselē tavā.”

„Dažreiz labāk ilgot lūpas, bet nekad tās neskūpstīt, tad pār sirdi tieksmju šūpas tikai kā gudri putni krīt.”

„Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde tek netīrumu strauts.”

„Ej, manu dienu gredzentiņ, nerimsties, nerimsties!”