Eduards Veidenbaums

„Es ienīstu visu svētulību un neticu tagadējai ticībai.”

„Savu pienākumu izpilda tas, kas tā dara citiem, kā grib, lai citi viņam darītu.”

„Kuļos es kā pliks pa nātrēm, raizes moca nakt un dien.”

„Vēders — dievs visaugstākais, ikkatris pats sev tuvākais, tiklīdz kā izsalcis.”

„Iedzer, brāli! Ātrām kājām mūža dienas projām skrien.”

„Iedzer! Mazāk sāpes jūti, jaunu dzīvi alus bur.”

„Nodzer prātu — prāts tik bēdu kaudzes ceļ. Muļķis tikai domas krātu, gudrais ellē viņas veļ.”

„Viss ir joks, par visu smejies, laid, lai citi raud un vaid.”

„Ja nav naudas, spārni īsi — guli tur, kur liktens sien.”

„Īsts filozofs nav pesimists, bet dzīvi jautri bauda un priecājas, cik jauda.”

„Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo: tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj.”

„Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts: tie galviņas nodur un dieviņam tic.”

„Ja gribi tikt pie labas vietas, tad klanies, lokies, rokas laizi!”

„Kam velti dārgo laiku tērē un dzejām papīri tu smērē?”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Kā gulbji balti padebeši iet. Tiem vēlētos es līdza tāļu skriet.”

„Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei.”

„Vēl nav par vēlu! Vēl saule lec!”

„Kā gulbji balti padebeši iet.”

„Dzīves dienas skraidās kā vēja dzītas lapas – neviens neapstājas, lai palūkotos atpakaļ.”