proza

„Darbs nav lāsts – tas ir cilvēka veids, kā atstāt pēdas uz zemes.”

„Atmiņa par bērnību ir mūžīgais avots, pie kura atgriežamies visa mūža garumā.”

„Zeme, ko tu ari, tevi pazīst un ar tevi sarunājas savas valodā.”

„Gadalaiku ritējums – tas ir dzīves mācītājs, kurš nekad nekliedz, bet vienmēr māca.”

„Sēta, mājas, tīrums – tas nav tikai vieta. Tas ir cilvēka dvēseles paplašinājums.”

„Lauki ir sirds mājas – no turienes atnākam un tur atgriežamies domās.”

„Bērna acs redz pasauli tādu, kāda tā ir – bez liekulības un bez baiļu.”

„Es esmu neapdāvināta kā iztrupējis celms – šādu pašapziņu var atļauties tikai ļoti liela rakstniece.”

„Māte ir pirmsākums. No viņas atnākam un pie viņas atgriežamies.”

„Pasaka ir stāsts, kas nav noticis, bet varētu notikt, ja cilvēki būtu labāki.”

„Tas, kurš prot mīlēt, prot arī dot. Un tas, kurš prot dot, prot arī dzīvot.”

„Cilvēku prātu pārveido nevis labi vārdi, bet labi darbi.”

„Dzīve prasa spēku – ne tikai locīties vēja priekšā, bet reizēm arī stāvēt stingri.”

„Cilvēkam vajag ne tikai siltumu un maizi, bet arī kādu, pie kā atgriezties.”

„Grūta diena beidzas, bet nakts pāriet, un rīts nāk ar jaunu gaismu.”

„Bieži vien ne vārdi, bet klusums pasaka visvairāk.”

„Kur mīlestība, tur arī sāpe – šīs divas lietas nedalās.”

„Ir cilvēki, kas staigā cauri dzīvei kā cauri sapnim, neko neredzēdami un nejūtot.”

„Nav laimīgs tas, kam viss ir; laimīgs ir tas, kas mīl.”

„Dzīve ir kā upes straume – nevar atgriezties pie tā, kas jau garām plūdis.”