Vizma Belševica

„Jūra deg – tas nav metafora. Tas ir sapnis par brīvību.”

„Vēsture nav tikai datumi – tā ir dzīvo cilvēku kliedziens pāri gadsimtiem.”

„Sieviete, kas raksta, zina, ka viņu nelasīs vai nesapratīs. Un tomēr raksta.”

„Es esmu neapdāvināta kā iztrupējis celms – šādu pašapziņu var atļauties tikai ļoti liela rakstniece.”

„Latviešu valoda ir mana māja. Tajā dzīvoju, tajā sapņoju, tajā miru.”

„Māte ir pirmsākums. No viņas atnākam un pie viņas atgriežamies.”

„Sievietes dvēsele nav vājāka par vīrieša – tā ir savādāka, dziļāka un bieži vien sāpīgāka.”

„Brīvība nav dota – tā ir iekarota. Ne vienu reizi, bet katrā dienā no jauna.”

„Lai viena maza tauta atsāktu kopt savu garu, tai jāatgriežas pie savām saknēm.”

„Es, lūdzu, esmu koks, nevis kaut kāda puķīte.”

„Latvija nav zeme – tā ir mīlestība.”

„Es esmu viss ko mīlu.”

„Katrs vārds kas teikts ar sirdi dzīvo mūžīgi.”

„Piedod, mana dzimtene, ja vari, tavā vārdā ciests un melots daudz.”