proza

„Dzīve nav grāmata, ko var aizvērt un nolikt plauktā.”

„Bērnība ir tā zeme, no kuras mēs visi nākam.”

„Viss jau nav jāredz ar savām acīm, lai zinātu. Viss jau nav pašam jāpiedzīvo, lai justu.”

„Ir viena zeme, kas mūžam paliek sirdī.”

„Sprīdītim jāiet pasaulē.”

„Ej un tver savu laimi, brīvs un nesaistīts kā vējš.”

„Es nepieminu ļaunu.”

„Koks — tas ir zemes tiekšanās pret debesīm.”

„Kur tu iesi, tur tu būsi.”

„Cilvēks aug caur savām sāpēm – tās ir skolas, kas māca dzīvot.”

„Patiesība ir grūta, bet meli ir vēl grūtāki – tie saindē dvēseli lēnām.”

„Aka nav tikai ūdens vieta – tā ir vēsture, atmiņa un ģimenes dzīsla.”

„Sievietes dzīve bieži vien ir klusā upuris, ko neviens neslauc un nepateicas.”

„Cilvēks nav salas – mēs visi esam savienoti ar citiem, pat ja nemanām šo saiti.”

„Laiks nedziedina visas brūces – dažas tikai kļūst mazāk sāpīgas, kad mācomies ar tām dzīvot.”

„Sirds nezina robežas – tā mīl bez loģikas un spēj sāpēt bez iemesla.”

„Tas, kas netiek pateikts, nereti sāp vairāk nekā tas, kas tiek izrunāts.”

„Mīlestība nav tikai prieks – tā ir arī atbildība par otru cilvēku.”

„Sniegs ir klusākais runātājs – tas nosedz pasauli ar baltu klusumu un ļauj padomāt.”

„Sieviete nav tikai māte vai mīļākā – viņa ir cilvēks ar savu stāstu un sāpi.”