Kārlis Skalbe

„Ej un tver savu laimi, brīvs un nesaistīts kā vējš.”

„Es nepieminu ļaunu.”

„Koks — tas ir zemes tiekšanās pret debesīm.”

„Jaunā gadā atkal prasa, vai būs laime, kāda, kur? Dzīves tumsa visus baida, stāvot gadu krustceļos.”

„Pasaka ir stāsts, kas nav noticis, bet varētu notikt, ja cilvēki būtu labāki.”

„Mirdz pavasara lietiņš kā viegs zelta sietiņš. Kas gan no viņa bijās? Viss tinas pērļu dzijās.”

„Tas, kurš prot mīlēt, prot arī dot. Un tas, kurš prot dot, prot arī dzīvot.”

„No visām zemes spraugām var redzēt zāli augam.”

„Cilvēku prātu pārveido nevis labi vārdi, bet labi darbi.”

„Laime nāk ar zvaigzni rokā, tiem kam balta, laba sirds, viņas maigā staru lokā, dzīves ceļi gaiši mirdz.”

„Miglas muiža – miega muiža, ezers rāmi šūpo vilni. Mirgā zelta uguntiņš, lēni lingā pulkstentiņš.”

„Bet sirdi nevar ieputināt sniegā, tai jāiet lielus sapņus piepildīt.”

„Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem ved mūs pretim kādam baltam klusumam, aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts, kas mums atkal no jauna jāatrod.”

„Kluss… un ieskanas durvis kā vienmēr, tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.”

„Latvijā es dzīvoju, Latvijā es elpoju, Latvijā es cerēju, jaunu, skaistu Latviju.”

„Pasaka var vairāk nekā gudrākā grāmata.”

„Karaļi nāk un iet bet tautas dziesmas paliek.”

„Laimīgs ir tas kam pieder sirds kura mīl.”

„Brīvība ir putns – rokā nesatur.”

„Pasaka dzīvo sirdī nevis grāmatā.”