„Sen tava vieta uz greznajām ielām, ielām, kur valda tik tukšums un prieks.”

„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Mūžam jauns ir tikai tas, kas ar sirdi jūt.”

„Sapnis nav vāji – vājas mēs paši.”

„Laternu dzeltēnās omletes gulēja peļķēs. Lietus skaitīja ķiršus nomales dārzos, spēlēja bungas uz lapām un meta kauliņus kanāļa ūdeņos.”

„Ej, manu dienu gredzentiņ, nerimsties, nerimsties!”