„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Mūžīgi jauns ir tas, kas mīl.”

„Kāds gan neredzēts mirdzums šais ielās, un kā ūdeņi renstelēs skan!”

„Laimē un nelaimē – viņš vienmēr ir viņš.”

„Rīga dimd! Bet es tai vidū kā mazs, mazs putniņš.”

„Laternu dzeltēnās omletes gulēja peļķēs. Lietus skaitīja ķiršus nomales dārzos, spēlēja bungas uz lapām un meta kauliņus kanāļa ūdeņos.”