„Kāds gan neredzēts mirdzums šais ielās, un kā ūdeņi renstelēs skan!”

„Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu.”

„Mūsu asinis šī zeme, mūsu valsts un brīvā slava. Tādu cilvēku, kā mums ir, tādu pasaulē vairs nava.”

„Dažreiz labāk ilgot lūpas, bet nekad tās neskūpstīt.”

„Zils aiz loga rudens vakars. Vējš, līdz stiklam kļuvis, smok. Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Ai, šī pilsēta! Dziesmas un lauri viņas kaunu un daiļumu sedz.”