„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Saldējums, tavu vēsumu kairo kā ēters esmu es sajutis sasāk par meitenes lūpām un bailēm.”

„Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Ai, šī pilsēta! Dziesmas un lauri viņas kaunu un daiļumu sedz.”

„Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga.”

„Kāds gan neredzēts mirdzums šais ielās, un kā ūdeņi renstelēs skan!”