Krājums

„Ej, kaziņa, mežiņāLiepu lapu lupināt!Tik tu pati piesargiesNo tā meža junkuriņa!Kas manai kaziņai?Nāk, galviņu grozīdama.Vai naktī bārusiesAr to vilka māmuliņu?”

„Ej, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz zaļo ozoliņu: Lai stāv zaļais ozoliņš Mana tēva bitītēm.”

„Ņem, Jānīti, baltu zirgu,Apjāj manu kazu kūti:Šī devīta vasariņa,Visas kazas ālavicas.”