Krājums

„Čudi, rudi, Miķelīti,Vakar kāvu sivēntiņu;Paldies saku MiķeļamPar to labu šņukuriņu. Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.”

„Ozolīti, zemzarīti, Kam tu augi lejīnā? Cūkas tavas saknes raka, Zaļas zāles meklēdamas; Pāri tevi bites skrēja, Garām jāja dravinieki.”