Krājums

„Es ar savu mīļāko Lieldienās šūpojos; Viņš ievēra zelta viervu, Es sudraba gredzentiņu.”

„Jānīts jāja gadapkārtu, atjāj Jāņu vakarā, saimniecei sieru prasa, saimniekam miežu alu.”

„Ziedi, ziedi, ābelīte, kas kaiš tevim neziedēt? Ne kait tevim rīta salnas, ne ziemeļa auksti vēji.”

„Dziedāj' visas laucinieces – Ne lapiņa nečabēja; Dziedāj' viena mežiniece – Ozolam zīles bira.”

„Sniegā un putenī paliek mūsu nodaļas komandieris, kas, glābdams mūs, gāja nāvē. Viņš nepazina baiļu, tam bija vēsi pelēkas acis un droša sirds.”

„Dari ko darīdams, apdomā labi.”

„Meliem īsas kājas.”

„Veca mīlestība nerūs, veca draudzība neput.”

„Jauns ar spēku, vecs ar prātu.”

„Kas bez apdoma dzīvo, tas bez laika mirst.”

„Kur vārdi kā upe skrien, tur darba nevar atrast.”

„Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.”

„Latvieši ir kā nosalušas dzeloņcūkas. Labprāt saspiestos kopā, taču adatas neļauj.”

„Vissvarīgākais, ko cilvēks var izdarīt, ir ne jau pārmainīt pasauli, bet gan sevi.”

„Bagāts ir nevis tas, kam daudz pieder, bet tas, kam nekā nevajag.”

„Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam.”

„Pirmā mīlestība nav ne visdziļākā, ne arī vispatiesākā, bet no tās visgrūtāk aiziet.”

„Gudrais no mirkļiem mūžību kaļ.”

„Vējā augušam kokam – stipras saknes.”

„Var paņemt mūsu dzīvību, nemūžam tautas brīvību.”