Krājums

„Tauta dzīvo ar savu valodu. Kur valoda mirst, tur arī tauta mirst.”

„Darbs – mūsu dzīvība, Drosme un brīvība, Topiet jūs Latvijai Pamats un spēks!”

„Ir tikai viena Latvija un citas nav nekur. Tā nāk no senču zemes dzīlēm un debesīm, kas kopā tur.”

„Manas Latvijas sētās daudz aku – zaļiem akmeņu grodiem un vecas. Tās ir gudrās, tās ir teiksmu akas – nevajag aizmirst vecās un gudrās.”

„Es brīnos par sauli Latvijā, cik gan tā spoža un jauka – kā mirdz tā zirnekļa pinumā uz rudenī nokopta lauka!”

„Dievs svētī Latviju: zemi, cilvēkus, valodu, dziesmu un ticību, godaprātu un darba tikumu; uzturi mūs dzīvus, dari mūs brīvus.”

„Latvijā es dzīvoju, Latvijā es elpoju, Latvijā es cerēju, jaunu, skaistu Latviju.”

„Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta, viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.”

„Ir maza Latvija, ij tad, kad viena, priekš divām Latvijām mums zemes trūkst. Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām, tā mums ir viena māte Latvija.”

„Mūsu asinis šī zeme, mūsu valsts un brīvā slava. Tādu cilvēku, kā mums ir, tādu pasaulē vairs nava.”

„Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”

„Maza mana tēvuzeme divu roku platumā. Mīļa mana tēvuzeme divu roku siltumā. Dziļa mana tēvuzeme visa mūža garumā.”

„Tu esi Latvija!”

„Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods. Kas postīdams viņu šausta – uz pekli, lai rauj to jods.”

„Piedod, mana dzimtene, ja vari, tavā vārdā ciests un melots daudz.”

„Latvieši ir kā nosalušas dzeloņcūkas. Labprāt saspiestos kopā, taču adatas neļauj.”

„Var paņemt mūsu dzīvību, nemūžam tautas brīvību.”

„Tu gribi savam draugam laimi nest – tad rādi viņam, kādi spēki viņa dvēselē snauž, viņam pašam nezinot.”