Krājums

„Tas, kurš prot mīlēt, prot arī dot. Un tas, kurš prot dot, prot arī dzīvot.”

„No visām zemes spraugām var redzēt zāli augam.”

„Cilvēku prātu pārveido nevis labi vārdi, bet labi darbi.”

„Laime nāk ar zvaigzni rokā, tiem kam balta, laba sirds, viņas maigā staru lokā, dzīves ceļi gaiši mirdz.”

„Miglas muiža – miega muiža, ezers rāmi šūpo vilni. Mirgā zelta uguntiņš, lēni lingā pulkstentiņš.”

„Bet sirdi nevar ieputināt sniegā, tai jāiet lielus sapņus piepildīt.”

„Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem ved mūs pretim kādam baltam klusumam, aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts, kas mums atkal no jauna jāatrod.”

„Kluss… un ieskanas durvis kā vienmēr, tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.”

„Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, mani samīs tie visi, kas iet pa bulvāri.”

„Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu.”

„Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts.”

„Vajag tiem savāda, brīnišķas gaismas, gaismas, kas izplūst kā mīla no sirds.”

„Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga. Lielākas daudz rūs kad dvēselē tavā.”

„Nespēj pa ikdienas ceļiem reiz staigāt, tiksi no visiem par klaidoni zākāts.”

„Ak, tagad neprasa dzīve no tevis, vai tu ar domām un dvēseli bagāts.”

„Zils aiz loga rudens vakars. Vējš, līdz stiklam kļuvis, smok. Viss, kam kāds ar sirdi sakars, mūžību kā pienu lok.”

„Saldējums, tavas vafeles brīnišķi dzeltēnās kā tējrozes bulvāru veikalos.”

„Dzīve prasa spēku – ne tikai locīties vēja priekšā, bet reizēm arī stāvēt stingri.”

„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Cilvēkam vajag ne tikai siltumu un maizi, bet arī kādu, pie kā atgriezties.”