Krājums

„Atminati, jaunas meitas, Kas bij liepu dārziņā? Lācīts kāpa liepiņāji, Medutiņu gribēdams.”

„Uz kalniņa ozoliņš, Ozolā dzirnaviņas; Bitītei viegli spārni, Tā var viegli ritināt.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt' taisa vaska pūru Mazajiem bērniņiem.”

„Ķis, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz āra ozoliņu: Lai stāv āra ozoliņš, Kur bitītei uzmesties, Kur bitītei uzmesties, Kur vējiņam atpūsties.”

„Es atradu ganīdama Birzē kuplu ozolīnu; Auni kājas, mans brālīti, Būs bitītes iešuvušas.”

„Ai, bitite vīvaliņa, Kur mēs abas vīvinam? Vīvinam ozolā, Jaunu puišu dējumā.”

„Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kupli ozoliņi.”

„Ai, ozoli, ozoliņi, Maksā manu dējumiņu! Jau skaidiņa sapuvusi, Vēl bitite nelīdusi.”

„Ozolītis, zemzarītis, Kupls auga līdumā; Cik dravnieku garām gāja, Tik pacēla cepurīti.”

„Zinu, zinu, bet nesaku, Kur aug zaļi ozoliņi: Aiz kalniņa ozoliņi, Ciemā jauna dējējiņ'.”

„Es nocirtu pagalmā Tēvu tēvu ozoliņu; No celmiņa kokles šķēlu, No zariņa stabulītes, No tā paša viducīša Bišu dravu iztaisīju.”

„Ai zaļais ozoliņ, Tavu smuidru augumiņu: Simtu asu dzeini vilku, Vēl nesniedzu virsotnīti.”

„Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud' gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina.”

„Gludi galvu saglaudīju, Mežiņā tecēdama, Lai bitītes nemetas Manu matu galiņāi.”

„Skan mežiņis rītā agri, Skanēj' sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā.”

„Sasadzīra div' bagati Ziemu ciest, nesasalt: Bitit' koka namiņā, Rudzits zemes gabalā.”

„Ko darīji, bāleliņ, Visu dienu siliņā? -Bitītēm namu daru, Lai tās ziemu nesasala.”

„Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej pie manis ziemu mist, Es tev došu laukmalā Sav' praulaiņo ozoliņu.”

„Bitītei, meitiņai, Tām divām rudens nāk: Meitiņ' nesa miltu vāku, Bitīt' vasku ritenīt'.”

„Kuries, mana uguntiņa,Kad es labs kūrējiņš;Ne uguns nekuras,Kad nav laba kūrējiņa. Kā, bitīte, tu ieskrēji Degošā siliņā? Vai nebija āriņos Rakstīto ozliņu?”