„Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja.”

„Vij, tētiņ, man dzeinīti Tievu tievu, garu garu, Ka varēju siliņā Priežu virsu lidināt.”

„Čudi, rudi, Miķelīti,Vakar kāvu sivēntiņu;Paldies saku MiķeļamPar to labu šņukuriņu. Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.”

„Pavasari, pavasari,Ko tu man atnesīsi?Atnesīšu siltu laiku,Baltu rožu vainadziņu. Pavasar, pavasar Izdzen gani tīrumā. Gani stāv kalniņā, Lopi mauj lejiņā.”

„Kā zinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu kamaniņas; Kā zinātu Lieldieniņu, Kad nekārtu šūpulīti?”

„Bitīt, tavu darbu meitu Rudajām actiņām; Draveniek's kaitināja, Ozolē sēdēdams.”