„Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”

„Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi - sirds iesāpas no skaistuma...”

„Tā dzīvoju mēnešiem. Laidu akmentiņus caur pirkstiem: neviens neiemirdzas. Situ ar āmuru pa pirkstiem: neviens nesāp. Un tad tu parādījies!”

„Katrs cilvēks ir vesela pasaule. Un tā sabrūk, kad viņš aiziet.”

„Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”

„Nebaidies no klusuma — tajā dzīvo domas.”