tautasdziesma

„Kas man kait nedzīvot, Dravinieka līgavai: Medu ēdu, medu dzēru, Vaskiem šūts vainadziņš.”

„Citi puiši izdējuši Pa simtam ozoliņu, Es izdēju vīksnas celmu, Medu krāvu vezumā.”

„Bitīt' skrēja vakarā Caur ābēļu līdumiņ', Zīda groži, vaska loki, Ābolaini kumeliņi.”

„Traki bija Leišu kungi, Bitit' bāze ūdenī. Nāc, bitite, kaltejies Man' ābeļu dārziņā.”

„Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.”

„Lai bij gudras, kas bij gudras, Meža bites, tās bij gudras: Lācis kāpa ozolā, Bites dūra degunā.”

„Ļaudīm liels brīnumiņš, Bite iet ubagos: Zelta niedre rociņā, Vaska kurpes kājiņā.”

„Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.”

„Šūn, bitīt, vaska krēslu Baltābola kalniņā; Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.”

„Steidziet, puiši, puņģus vilkt, Nesteidziet rudzus sēt: No leišiem bites nāca Kā pērnie vēršukiņi.”

„Kas man kait nenēsātMelnus svārkus, zābaciņus:Man bitīte svārkus šuva,Sētmalā gulēdama.”

„Man bij medus, man bij vaskis, Man bij vaska ritentiņš; Pārdev' medu, pārdev vasku, Nopirk' caunu cepurīt'.”

„Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,Vilkam bērni nosaluši:Vilkam bērni iekritušiDziļajā kupenā.”

„Kur, vilciņi, čunčināji,Kaula pieši kājiņās?- Uz jūrmali čunčinājuZvejnieciņus apraudzīt.”

„Zaķīts raud raudādams -Kur būs ņemt līgaviņu?Ņem, zaķīti, līgaviņuNo vāveres meitiņām!Sniegi, vēji putināja,Meža zvēri kāzas svin:Lūsīts ņēma caunes meitu,Zaķīts - sila vāverīti.”

„Lapsiņai, māsiņai,Visi svārki noplīsuši,Visi svārki noplīsuši,Purvus, mežus bradājot.”

„Ai bitīte, ai bitīte, Tavu lielu čaklumiņu: Tecēj' dienu, tecēj' nakti, Ne miedziņa negulēja.”

„Šūniem bite namu dara, Vaskiem dara istabiņu; Priežu virsa duraviņas, Tās bij viegli virināt.”

„Bitīt, manu kamenīti, Kad man tevi pamanīt? -Grauz akmeni, dzer ūdeni, Tad tu mani pamanīsi.”

„Lācis kāpa ozolā, Bites dūra vēderā; Jo tas lācis augstāk kāpa, Jo tās bites sīvāk koda.”