„Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm. Dravinieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.”

„Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.”

„Ar mušiņu arti gāju, Smilgā cirtu lemestiņu. Kāds lopiņis man aramis, Kāda koka lemestiņa?”

„Meži rūca, meži šņāca, Bites gāja kumuriem; Man bij tādis lielis prieks, Man ielīda ozolā.”

„Ap meteni slaiži laižu, Lai liniņi gari aug; Ap lieldienu šūpojos, Lai telites barojàs.”

„Ne kauns bija bāliņam, Zelta jostiņ' apjožot: Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”