medus

„Dravinieka meitu ņēmu, Salda medus gribēdams: Dravinieka meitiņai Vaska cimdi rociņā.”

„Lācis kāpa ozolā, Bites koda kājiņā: Ak mīļais melnkājī Neej manu medu zagt.”

„Tec, bitīte, tecēdama, Atpakaļ neskaties: Tur ļautiņi medu ēda, Kāri pirkstus laizīdami.”

„Bitīt' nesa medutiņu Ar ozola kanniņām; Nes, bitīt, dod man ari Jel uz spārnu galiņiem.”

„Mana jauna vedekliņa Grib ar medu mieloties; Ķēru sietu, ķēru podu, Teku bišu dārziņā.”

„Es uzlīdu ozolā, Bite koda rociņā; Jo tā bite sīvi koda, Jo es saldu medu ēdu.”

„Lai precēšos, kad precēšos, Bitenieku vīru ņemšu: Kas kaitēja biteniecei Ik dieniņas medu ēst.”

„Ej, bitit, tu pie Dieva, Atdod tavu saldumiņu; Atdod savu medutiņu, Es kārites tev atdošu.”

„Kas man kait nedzīvot, Dravinieka līgavai: Medu ēdu, medu dzēru, Vaskiem šūts vainadziņš.”

„Citi puiši izdējuši Pa simtam ozoliņu, Es izdēju vīksnas celmu, Medu krāvu vezumā.”

„Man bij medus, man bij vaskis, Man bij vaska ritentiņš; Pārdev' medu, pārdev vasku, Nopirk' caunu cepurīt'.”

„Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.”

„Sarkanais āboliņ, Kādēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga galviņā.”

„Bērtis gāja bišu kāpt, Pērle [?] nesa vāceliti, Sīki mazi eņģelīši Līdzi tek medus ēst.”

„Griķīts auga smilktenē, Papardīšu mežmalē; Griķim bija saldi ziedi, Bitītēm medus salds.”