priede

„Es izdūru sila priedi, Rakstīt vien nemācēju; Gan bitīte norakstīs Medaināmi kājiņām.”

„Tievu, tievu, garu, garu, Es dzeiniti nosaviju, Ka vareju svētu rītu Priežu virzu lidināt.”

„Šuj, bitīte, ko šūdama, Šuj man vaska kamaniņas, Lai es braucu siliņā Priedēm galus līdzināt.”

„Šķiraties, priežu meži, Dravnieks veda līgaviņu: Samta cimdi, vaska kurpes, Sudrabiņa vainadziņš.”

„Uz priediti zaini vilku, Uz meitām kājas avu: Siliņā šmaugas priedes, Nāburgos dailas meitas.”

„Dravinieka dēliņš biju, Meža sarga meitu ņēmu: Meža sarga meita zina, Kur tās doru priedes stāv.”

„Priedit' deju siliņā, Māsa nesa launadziņu. Tev, māsiņ, ta priedite Par launaga nesumiņu.”

„Siliņā priedi deju, Uz otrās lūkojos: Vairak man ta otra mīļ, Ne ta pati dejama.”

„Vij, tētiņ, man dzeinīti Tievu tievu, garu garu, Ka varēju siliņā Priežu virsu lidināt.”

„Smalku skuju priedit dēju Tīrumiņa maliņā, Tur bitite ielīgoja Ar to vasku riteniti. No ta vasku riteniša Naudiņā iekūlos,”

„Nebēdā, bāleliņi, Ka paliksi parādā: Silā viena šmuidra priede, Tā parādus aizmaksās.”

„Nenāk meitas pie manim, Teic manim daudz parādiņ'. Viena priede siliņā, To parādu maksašu.”