„Es to savu rīta māliAr dziesmām sadziedāju,Lai nesaka citi ļaudis,-Darba dēļ noskumusi. Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.”

„Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kupli ozoliņi.”

„Kad atnāks pavasars Ar saviem jaukumiem, Tad ganiņi gavilēs Par pļavām, ataugām.”

„Iedēstiju ozoliņu Sērpiliešu tīrumā; Jums pieder tīrumiņš, Man pieder ozoliņš.”

„Lācis kāpa ozolā, Bites dūra vēderā; Jo tas lācis augstāk kāpa, Jo tās bites sīvāk koda.”

„Ai, zaļā līdaciņa,Nāc ar mani spēlēties:Tu dziļā jūriņā,Es - ozola laiviņā. Bite kliedza, bite sauca: Jūras mala aizdegusi; Bitīt, melu nemelo, Jūrmalā gruži gruzd.”