„Izcēlu ozoluPlāniņa vidūAr visi zariņi,Ar pazarīši. Punktejies, ozoliņ, Sudrabiņa punktitēm, Rītā jās dravenieki, Visiem kapļi mugurā.”

„Kam tie der veci puiši, Kam tie veci ozoliņ'? Veci puiši vilkiem der, Ozoliņi bitītēm.”

„No tālienes es pazinu,Kāds vilkam mundieriņš:Zili, īsi kamzolīši,Melni samta zābaciņi. Ar vilciņu Rīgā braucu”

„Ej, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz zaļo ozoliņu: Lai stāv zaļais ozoliņš Mana tēva bitītēm.”

„Teciņus tecējuAitiņu stallī:Zināju, pādīteiZeķītes vajag.Steigusies tautu meitaPie tā mana bāleliņa:Pus aitiņas nocirpusi,Palaidusi tīrumā.”

„Kuries, mana uguntiņa,Kad es labs kūrējiņš;Ne uguns nekuras,Kad nav laba kūrējiņa. Kā, bitīte, tu ieskrēji Degošā siliņā? Vai nebija āriņos Rakstīto ozliņu?”