daina

„Ar bititi arti gāju, Smilgu šķēlu lemešam; Dieva dēli spandas vija, Ābelziedus lasidami.”

„Es tev saku, Saules meita, Berz tu baltu liepas galdu: Rītā jās mans bāliņš Tavu godu nolūkot.”

„Sargaties, Dieva dēli, Šorīt Saule barga lēca: Kam vakar nomaucāt Saules meitas gredzentiņu.”

„Kā zinātu Ziemassvētkus, Kad nediltu kamaniņas; Kā zinātu Lieldieniņu, Kad nekārtu šūpulīti?”

„Nāc nākdama, Liela diena, Visi bērni tevis gaida, Visi bērni tevis gaida, Aiz vārtiem sasēduši.”

„Lieldienas rītā Sarkana saule; Māršiņas villainei Sarkanas bārkstis.”

„Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā.”

„Kur, Jumīti, tu gulēji Šo garaju vasariņu? – Tīrumiņa vidiņā, Zem pelēka akmentiņa.”

„Pušķojam Jāņu māti Ar zaļāmi zālītēmi, Lai pušķoja vasariņa Ar rudziem, ar miežiem.”

„Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.”

„Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.”

„Kur, Jānīti, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Rīgas vārtu maliņā, Zem pelēka akmentiņa.”

„Kas varēja gudrāks būt Par bitītes gudrumiņu: Saulītē ziedus nesa, Migliņā darināja.”

„Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku.”

„Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.”

„Kur, bitīte, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Dziļa purva maliņā, Zaļozola galiņā.”

„Ko darām, pieci brāļi, Šādu garu vasariņu: Uzcērtam dēļu klēti, Pieberam miežu, rudzu.”

„Putniņš sēd zariņā, Zara kanna rociņā. Šogad laba vasariņa Par visām vasarām.”

„Nāc nākdama, vasariņa, Visi bērni tevi gaida; Jau ziemiņa kājas āva, Uz akmeņa tupēdama.”

„Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? – Vasariņa atnākdama Atnes zaļu villainīti.”