„Citi vīri man vaicāja,Ko es ēdu, meža vīrs?Šaunu caunes, kāpju bites, To es ēdu, meža vīrs. Kam gribēja šo naksniņu Bites gulēt siliņā? Silā bija pulka ziedu, Smagas medus nešļaviņas.”

„Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? – Vasariņa atnākdama Atnes zaļu villainīti.”

„Ar bititi arti gāju, No smildziņas arklu šķēlu, No sarkana āboliņa Iemauktiņus darinaju.”

„Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud' gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.”

„Mana jauna vedekliņa Grib ar medu mieloties; Ķēru sietu, ķēru podu, Teku bišu dārziņā.”

„Ai, zaļā līdaciņa,Nāc ar mani spēlēties:Tu dziļā jūriņā,Es - ozola laiviņā. Bite kliedza, bite sauca: Jūras mala aizdegusi; Bitīt, melu nemelo, Jūrmalā gruži gruzd.”