„Skaisti, skaisti noziedējaVējā liekta ābelīte;Tāļi, tāļi aizprecējaPeļamo mātes meitu.Es to tautu kumeliņuCaur ābeļu birzi braucu;Ābelēm sīki zari,Plosa tautu kumeliņu.”

„Uz kalniņa ozoliņš, Ozolā dzirnaviņas; Bitītei viegli spārni, Tā var viegli ritināt.”

„Ko, māsiņa, tu raudāji, Celmiņā tupēdama? -Kā, bāliņ, neraudāšu, Krauklīts bites izknābājis.”

„Čudi, rudi, Miķelīti,Vakar kāvu sivēntiņu;Paldies saku MiķeļamPar to labu šņukuriņu. Skauģam acis pušu plīsa, Caur krūmiem raugoties: Manam tēvam tādas bites Kā pērnie sivēniņ'.”

„Kur, Saulīte, mājas ņēmi, Vakarā noiedama? – Vidū jūras uz ūdeņa, Zelta niedres galiņā.”

„Dietu, dietu, saimeniece,Mārtenīša vakarā,Lai telītes dietu gājaPavasara rītiņā.”